Saturs
Kāpēc man ir jādomā, jo man joprojām ir japāņu spēles?
Nozare ir mainījusies dažu pēdējo gadu laikā, un es to varu pieņemt - bet es nevaru pieņemt kādu pusi no manis, jo mani sauc par weeaboo, jo man patīk nepāra modernā JRPG (termins, kuru es pievērsīšos vēlāk) un savācu klasisko importu nosaukumi. Mana atbilde uz šo terminu parasti ir mazāk civilizēta nekā es gribētu atzīt.
Mana dusmība, ko sauc par weeaboo, nāk no sapratnes trūkuma vairāk nekā kaut kas cits. Tas ir neapmierinātība ar tiem, kas nesaprot, kā nozare nokļuva tur, kur tā ir. Tas ir riebums tiem, kas savu grāmatu novērtē ar vāku un atsakās no filiāles. Tas ir skumji, kas izriet no zināšanām, ka manas galvenās gaumes vairs netiek dalītas starp lielāko daļu spēļu kopienas. Tas ir satraukts par domu, ka kādu dienu nozare pārvērš muguru uz žanru un tēmu daudzveidību.
Daudzveidība
Ir grūti apvilkt galvu ap spēļu kopienas evolūciju, un es neesmu gatavojas nonākt norādes pirkstos. Es ļoti labi varētu to darīt, bet kāpēc apnikt? Kas ir noticis, ir noticis, un tagad par to nav jādara.
Arī es nerunāju par atšķirībām starp Austrumu un Rietumu attīstītajām spēlēm. Es negribu slavēt savas gaumes kā pārākas. Es zinu, kad nosaukums ir labi sagatavots un kad tas ir atkritumi, un es varu atzīt, kad man patīk, ka spēle ir slikta. Tas, kas mani apgrūtina, ir tas, ka spēle ir apzīmēta kā atkritumi tās žanra vai tās izveides vietas dēļ.
Es neesmu weeaboo. Es nevēlos būt japāņu valodā. Es neredzu anime, domāju, ka japāņu kultūra un produkti ir pārāka vai ignorē Rietumos attīstītās spēles. Es vienkārši piedzīvoju daudzu savu spēļu stilu.
Kāpēc cilvēki, kas bauda klasiskā stila konsoles RPG, ir pelnījuši, lai viņiem tiktu piešķirts izņēmums? Spēle nav jāmarķē vai jāvērtē, pamatojoties uz tās izcelsmes valsti.
Tas nav tik vienkārši
Es mīlu vienkāršu piedzīvojumu sajūtu, ko saņemu no turnīriem balstītām RPG, lai nogalinātu komandas balstītus FPS titulus, pārspīlēju savu nākamo darbības virzienu 4X stratēģijas spēlēs, iegūstot perfektus rezultātus ritma spēlēs, cenšoties izdzīvot roguelikes, saprotot Izpētiet, ko darīt tālāk piedzīvojumu spēlēs, iegūt labu beigu vizuālo romānu, koordinējot ARTS / MOBA virsrakstus ...
Es mīlu video spēles. Kāpēc tas ir svarīgi, no kurienes viņi nāk?
Es ienīstu terminu "JRPG", jo tas ir tik neskaidrs. Tas ir īpaši aktuāls šodien, kad Japāna izspiež spēles, kas neapmierina to, ko cilvēki sagaida no japāņu nosaukumiem. Dark Souls un Dragon's Dogma ir divi jaunākie nosaukumi, kas to dara. Kad attīstītājs no Eiropas vai Ziemeļamerikas padara RPG ar tēmām un spēlei līdzīgu spēli, ko jūs sagaidāt no Japānas, kāpēc tā joprojām tiek saukta par "RPG"?
Diskriminācija neziņā. Kopš tā brīža, kad nav zināms par nozari un spēlēm, kas ir pieņemamas sabiedrībai?
Es nesaku, ka Japānas izgatavoto spēļu vispārējā kvalitāte šajās dienās ir tikpat augsta kā agrāk. Es domāju, ka moeblob sūdi (to var atsaukties ne uz kādu citu veidu, es atvainojos) ir mazākais kopsaucējs - bet kvalitātes nosaukumi ar atkritumiem ir negodīgi, slinki un nezinoši.
Cilvēkiem, kas apmetas ap terminu "weeaboo" tikai japāņu spēles skatījumā, ir jāatver acis un jāatzīst, ka viņi sevi ierobežo. Viņu gaumi nav labāki, ne pamatoti, nekā jebkurš cits.